Iesaki rakstu: 
“Jaunās Vienotības” aploksnes ir viena no skaistākajām pieturzīmēm, ja runājam par politisko procesu un atbildību. Esot pie varas piecpadsmit garus gadus un faktiski veidojot visu, kas Latvijas valsti šobrīd raksturo kā tautsaimniecības brālīti/trusīti – salīdzinājums, piemēram, ar tīģeri vai lauvu te nevietā –, jebkurš šāda lieluma nesmukums var satricināt partijas klavieres ar tālejošām sekām. Un tomēr pārvaicāsim – vai tiešām var?
Deva vai nedeva naudu aploksnē, maksāja vai nemaksāja nodokļus – tam nav nekādas nozīmes. Svarīgs ir apstāklis, ka par to runā “Jaunās Vienotības” ilggadējs partijas biedrs. Kāpēc viņš neko neteica agrāk? Vai viņam ir kādi pierādījumi? Iespējams, cilvēks vienkārši gaidīja, ka arī uz viņa galda tiks nolikta kotlete, un, kad tas tomēr nenotika – cēlās kājās…
Sašutums no partijas elites, ka tā tiek grauta partijas reputācija, ir godīgs, jo patiešām – šādas apsūdzības neizskatās pēc sniegpulkstenīšiem no sirds. Tajā pašā laikā – ja viens no partijas tik nesmuki stāsta un visi pārējie saka, ka tā nav taisnība, tad – kāds taču melo, vai ne? Ja melo vecbiedrs, tad viņš ir jāved uz tiesu vai jāliek pie kauna staba. Ja melo partija, tad “Jaunajai vienotībai” ir jāpazūd no sabiedriski politiskās dienas kārtības.
Vēstulē, ko pagājušā gada decembrī no trauksmes cēlāja saņēma Valsts ieņēmumu dienests, neesot bijusi “norādīta konkrēta pārkāpuma informācija”. Tad jāvaicā – ko tagad mēģinās izmeklēt KNAB, kas it kā svaigi pieslēdzies? To pašu nekonkrētību? Un, ja KNAB tagad šo izmeklēs un atklās – ko tas stāstīs par VID izmeklējumiem? Bet, ja KNAB pateiks to pašu, ko pateica VID – ko tas vēstīs par tiesību sargājošo institūtiem kopumā? Koordināciju taču neviens nav atcēlis. Tāpat kā nav atcelta nesakarīga valsts līdzekļu šķērdēšana.
Bet pēc prāta tagad tā sanāk – ka KNAB pieslēdzas, lai kaut ko nesakarīgi skenētu. Jūs, ko – neticat VID atzinumiem? Vai tomēr – tieši tā arī izskatās “Jaunās Vienotības” ieviestais valsts pārvaldes modelis. Visos līmeņos! Atbildības imitācija iet kopā ar uzdoto darbu pantomīmu. Ķermeņa kustības ir nosacītas – vairojot iztēli.
Nu, labi – pieņemsim, ka “Jaunā Vienotība” ir sašutusi par šo publisko, viņuprāt, apmelošanu. Bet – kāpēc viņi nav sašutuši par finanšu nozares kapitālo remontu, par ko atklāti smejas un nopūšas ASV vēstnieks Latvijā? Viņš arī kādu apmelo? Kāpēc partija nav sašutusi par to, ka cilvēks, kas šos kapitālos mēslus savārīja, tagad ir iekārtojies ļoti labā apmaksātā darbā valsts kapitālsabiedrībā? Kāpēc “Jaunās vienotības” ministri nav sašutuši par to, ka ar premjeres svētību tiek dibināta tematiskā komiteja par “Rail Baltica” projekta jautājumiem, lai gan šāda komiteja jau bija izveidota agrāk? Un kas no tās pirmās reizes sanāca – Kariņa vadībā?
Vai “Jaunajai vienotībai” nav kauna, ka 2024. gada janvārī valdība apstiprina Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunoto redakciju, bet 2024. gada 6. martā Valsts kontrole uzraksta ziņojumu, ka – Civilās aizsardzības sistēma būs jāpārbūvē? Paliekot tupat pie Valsts kontroles – ja viņi veido ziņojumu par bēdīgi slavenajiem lidojumiem, bet Valsts kanceleja tagad šo ziņojumu apstrīd, tad kāpēc nav vadošās partijas sašutuma par birokrātijas bumbulēšanu?
Tad ir jāsit kāds Valsts kontrolē vai – kāds, kas strādā Valsts kancelejā. Jo nevar taču tā būt, ka Valsts kontrole strādā savā nodabā, atslābuši. Var? Tad kāpēc tas tiek pieļauts? Un, ja šo lidojumu pārskata audits aizņem tik garus mēnešus – no pirmajām salnām novembrī līdz pirmajiem atkušņiem martā, jums neliekas, ka kāds te vienkārši nodarbojas ar sabotāžu?
Ja tieslietu ministre no “Jaunās vienotības” par kaut ko ir sašutusi aplokšņu algu gadījumā, kāpēc viņa nav sašutusi par gadījumiem, kad valsts amatpersonas var mierīgi nenodeklarēt 300 000 eiro, ko iemet kādā darījumā starp privātajiem uzņēmējiem? Kāpēc nedzird sašutumu par VID bijušo darbinieku, kas dažus gadus pēc atvaļināšanās no dienesta deklarācijā uzrādītos piecus stabus pārvērtis lielā citronkokā – kas vairs nav jādeklarē… Kāpēc tieslietu ministre nav sašutusi, ka zvērinātie revidenti netiek galā ar uzdevumu, lai atklātu negodīgos uzņēmējus, kas sadarbojas ar Krievijas fašistiem? Šo kārtību speciāli ieviesa tādu, lai revidentus varētu izmantot, uzpirkt, piekukuļot, vai – tā gadījās… Kur sašutums?
Un, ja valsts no baznīcas mums ir šķirtas, tad kāpēc nav šķirts no katoļu baznīcas valsts budžets? No tā ik gadus nezin kāpēc debesīs braucējiem nodod simtiem tūkstošus eiro, lai notiktu vienas reliģiskas grupas rituālais pasākums. Vai tas nozīmē, ka man neatteiks no budžeta, ja es iekopšu savu svētvietu – uz pāris laukakmeņiem? Kur aspteidzošais JV sašutums par gaidāmo “Indexo” banku, kur viens no akcionāriem ir gadiem pildījis krievu oligarhu lūgumus – pat atradies ar viņiem kopā vienās kompānijās? Kur sašutums par “Latvijas gāzes” padomi, kas pilna ar Krievijas noziedzīgā režīma sulaiņiem, bet – kas joprojām var brīvi strādāt kapitālismā un šeit iegūto naudu izmantot nogalināšanas operācijās Ukrainā?
Kur “Jaunās vienotības” vadošā sastāva sašutums par viņu pašu iedibinātajām padomēm – vai tās slimnīcas, augstskolas vai valsts zaru būdas? Vai tad joprojām nepielec, ka visas šīs izdomātās institūcijas ir gluži vienkārši liekēži – bez tām var iztikt! Kur JV sašutums par darba spēka nodokļu nekonkurētspēju, ja salīdzinām ar Lietuvu un Igauniju? Kur sašutums par tiesu procesiem, kas velkas gadiem, kur sašutums par Finanšu ministrijas attiecīgo departamentu nespēju uzraudzīt pašvaldību finanses – jo ir tādi darbinieki, kam tas ir jādara pēc amata apraksta. Tas ir “Jaunās vienotības” ieviestais cinisms, ka “viņi dejoja vienu vasaru”, a – kas pēc tam, kas pēc tam… Nekas. Dejo citu vasaru. Un tā uz priekšu.
Ja nekas nenotiks ar aplokšņu skandālu – tādā ziņā, ka partijai neko nepiešūs –, sabiedrībai jau arī būs vienalga. Tāpat kā tai būs vienalga, ja atklāsies, ka tomēr noziegums ir noticis. Nu, un?
“Jaunās vienotības” gadījumā pat neder teiciens – nāks lielāki s...di, šitie aizmirsīsies… Jo s...du lielums viņu gadījumā ir tikai skaitlis, ko vienmēr segs nevis ar kādu atbildīgo, kas nav padarījis darbu, bet – ar valsts budžetu, kas partijai pieejams neierobežoti. Jau gadiem…
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
