Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

17. jūlijā valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu, kurš vienlaikus pilda arī Tieslietu padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Sarunā valsts prezidents pauda pārliecību, ka sabiedrības uzticēšanās tiesām vispirms ir atkarīga no tiesu nolēmumu kvalitātes, jo īpaši tiesu nolēmumu pamatotības. Kvalitātes nodrošināšanai nepieciešami izglītoti, kompetenti tiesneši un arī tiesu darbinieki.

“Augstākajai tiesai un Tieslietu padomei ir izšķiroša loma, lai stiprinātu tiesu varu un veidotu to sabiedrībai saprotamu. Sabiedrības uzticēšanos ietekmē arī tiesu varas spēja skaidrot tiesu nolēmumus, īpaši lietās par sensitīviem un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Tādēļ pozitīvi vērtēju Tieslietu padomes stratēģijā iekļauto uzdevumu attīstīt tiesu varas pārstāvju prasmes sniegt saprotamu, konkrētu un savlaicīgu informāciju par tiesu varas aktualitātēm plašam sabiedrības lokam.

Visbeidzot, sabiedrības uzticēšanās tiesu varai atkarīga arī no tiesas nolēmumu efektīvas izpildes. Jo īpaši svarīga ir tiesas nolēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību izpilde, pretējā gadījumā šis instruments ir neefektīvs,” uzsvēra valsts prezidents E. Rinkēvičs.

Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja arī Augstākās tiesas un Tieslietu padomes stratēģijas 2021.–2025. gadam, tiesu institucionālās neatkarības un efektivitātes stiprināšanu, tostarp darbu pie tiesnešu atlases, un sodu politikas jautājumus.

Valsts prezidents pieņēma ielūgumu apmeklēt Tieslietu padomes sēdi un noturēt regulāras tikšanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

18. jūlijā valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu.

Tikšanās laikā Valsts prezidents lūdza sniegt skaidrojumu, kādi ir prokuratūras apsvērumi atsevišķos gadījumos par sodu politiku un sodu noteikšanā izmantotajiem kritērijiem un kā tiek panākts, ka sodu politika tiesu nolēmumos un prokuroru priekšrakstos nav pretrunīga.

“Sabiedrības uzticēšanās prokuratūras spējai nodrošināt likumību un taisnīgumu veidojas no prokuratūras spējas skaidrot savu nostāju konkrētās lietās, īpaši lietās par sensitīviem un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Piemēram, lietās, kas skar valsts drošības jautājumus un personu aizsardzību no vardarbības,” uzsvēra valsts prezidents E. Rinkēvičs.

Valsts prezidents vērsa uzmanību, ka respektē likumā “Par tiesu varu” noteiktās tiesu varas neatkarības garantijas un aizliegumu iejaukties tiesu varas konkrētās darbībās. Prokuratūras kā tiesu varas institūcijas misija ir nodrošināt likumību un taisnīgumu, kā arī aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses. Vienlaikus sabiedrībai nepieciešama pārliecība, ka piemērotie sodi par noziedzīgiem nodarījumiem ir samērīgi un taisnīgi un vienlīdz ņem vērā visus soda mērķus, tajā skaitā nepieciešamību atturēt no noziegumu izdarīšanas. Īpaši tas ir svarīgi lietās, kas skar noziedzīgus nodarījumus pret valsts drošību hibrīdkara apstākļos.

E. Rinkēvičs aicināja ģenerālprokuroru sniegt priekšlikumus attiecībā uz grozījumiem normatīvajos aktos, lai vienveidotu sodu politiku. Minētie jautājumi tiks skatīti kādā no nākamajām Nacionālās drošības padomes sēdēm, ko sasauks valsts prezidents.

Sarunā ģenerālprokurors informēja valsts prezidentu par veikto apstākļu pārbaudes rezultātiem Jēkabpils traģēdijas lietā.

18. jūlijā valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni, lai pārrunātu aktuālos veselības nozares jautājumus.

Valsts prezidents tika iepazīstināts ar Veselības ministrijas galvenajām prioritātēm un veselības nozares galvenajiem mērķiem 2023. un 2024. gadā, kā arī plānotā papildu finansējuma piešķīruma sadalījumu 2023. gadā.

Puses pārrunāja uzsāktās reformas un pasākumus veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai, jo īpaši pievēršot uzmanību līdzšinējam veselības aprūpes finansēšanas modelim, slimnīcu tīkla izaicinājumiem, personāla trūkumam un veselības nozarē strādājošo atalgojuma atšķirībām Rīgā un Latvijas reģionos.

“Kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe neatkarīgi no dzīves un atrašanās vietas ir mūsu visu Latvijas cilvēku interesēs. Apņemos arī turpmāk uzturēt ciešu un regulāru dialogu ar veselības nozares vadību,” pauda valsts prezidents E. Rinkēvičs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...