Neviens ne svētdien, ne pirmdien nebija gatavs atzīt, ka spiediens uz Valdi Dombrovski, kas noveda pie Visu Latvijai! (VL) izstumšanas no valdības veidošanas, bijusi gudra saspēle starp Aigara Štokenberga Sabiedrību citai politikai (SCP) un premjera partijas Jaunais laiks (JL) spici. Tomēr notikumu analīze un prognozes par to tālāku attīstību liek izvirzīt tieši šādu versiju.
JL spices lielais apsvērums, kura labā tā izšķīrās nostādīt neērtā situācijā pati savu premjeru, varētu būt vēlme atstāt spraugu durvīs nākamajam iespējamam koalīcijas salikumam ar Saskaņas centru (SC) gadījumam, ja Aivara Lemberga ZZS kaut kad 10. Saeimas laikā nolemtu gāzt Dombrovski. Vienotībai, kura iepriekš būs atstūmusi VL, vēlāk būtu daudz vieglāk runāt ar SC, ar kuru kopā tai ir 62 balsis.
Štokenberga ieguvums – par lielu veiksmei
Štokenbergu publiski deklarētais mērķis, uzstādot Dombrovskim ultimātu par VL neiekļaušanu koalīcijā, bija izvairīties no nekomfortablās sadzīvošanas ar šo nacionāli radikālo apvienību, kā arī publiski neafišētais mērķis pēc SCP iespējami izdevīgāka portfeļu salikuma.
Nozīmīgie tieslietu ministra un aizsardzības ministra amati Štokenbergam un Artim Pabrikam (plus tāds bonuss kā premjera biedra amats Pabrikam) ar pieciem deputātiem 10. Saeimā pārstāvētajai SCP ir, iespējams, neproporcionāli liels guvums, lai uzskatītu, ka tā ir tikai prasmīgas sarunu taktikas veiksme.
Formāli, svētdien ieejot pa apspriežu telpas durvīm, Štokenbergs varēja rēķināties tikai ar vienu iekārojamo ministriju un, iespējams, vienu no tā dēvētajām problēmu ministrijām, piemēram, izglītību vai veselību.
Štokenbergs jau vienreiz bija brīdinājis šauru cilvēku loku par SCP iespējamu demaršu, kad pirms divām nedēļām Vienotības valdei bija jāsanāk, lai lemtu par SC aicināšanu koalīcijā. Toreiz tas netika izdarīts.
Svētdien kaut kas bija mainījies, iespējams, SCP bija saņēmusi garantijas, ka tai nenāksies izpildīt ultimātu, kas draudēja ar Vienotības sašķelšanos, kā arī to, ka saņems pievilcīgu portfeļu piedāvājumu.
Sakrājies rūgtums
Vai Dombrovska acīm redzamais pazemojums, atzīstot, ka ir pakļāvies paša apvienības partijas spiedienam un mainījis savu lēmumu trīs diennaktis pēc tā paziņošanas, bija tā cena, kuru JL līderiem bija vērts maksāt par rezerves sliežu saglabāšanu kādai teorētiskai situācijai nākotnē? Iespējams.
Neatzīstot, ka piedalījušies situācijas eskalēšanā, atsevišķi Dombrovska partijas biedri Pietiek uzsver, ka pirmdienas neveiksmīgā ziņa drīz tiks aizmirsta. „Šis nav kritisks moments, īsto iespaidu par premjeru radīs tas, kā viņš spēs nomenedžēt valdības darbu un noturēt savu līderību Vienotībā,” pirmdien sarunā ar Pietiek uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
Ja attiecībā uz pirmo tiek prognozēts, ka, sākoties valdības ikdienas darbam, Dombrovskis sajutīsies ierastos ūdeņos un radīs par sevi pārliecinošāku iespaidu, tad jautājumā par viņa spēju kļūt par Vienotības līderi skepse ir lielāka.
Kampars atgādina, ka tieši premjera autoritāte ir tā, kas Vienotībai nesa uzvaru šajās vēlēšanās, bet rodas iespaids, ka daži citi to jau ir aizmirsuši. Kāds cits Vienotības politiķis valdības veidošanas gaitā Pietiek ir norādījis, ka tieši Dombrovskim trūkstošās līdera dotības izraisīja trīs nedēļas ilgo mīņāšanos pretrunīgos lēmumos par koalīcijas sastāvu. „Ja Dombrovskis jau no paša sākuma, uzreiz pēc vēlēšanām būtu izrādījis kaut jel kādas līderības pazīmes, esmu pārliecināts – visi viņam pakļautos,” izteicās politiķis, nevēloties, ka uz viņu oficiāli atsaucas.
Savukārt kāds vadošs JL politiķis neoficiālā sarunā ar Pietiek Dombrovskim pārmeta vīzijas un ambīciju neesamību par to, kādai būtu jābūt viņa nākamajai valdībai. „Viņam pa lielam ir vienalga – ka tikai miers,” uzskata premjera partijas biedrs.
Ne tikai Dombrovskī varētu būt sarūgtinājums pret paša partijas līderiem. Arī par JL valdes priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu dzirdēts, ka viņa šaurā lokā ir paudusi neapmierinātību ar premjera neieklausīšanos viņas pēcvēlēšanu padomos par valdības izveidi, kur viņa objektīvi ir pieredzējušāka kā Dombrovskis.
Aiz Dombrovska nostājas Pilsoniskā savienība
Neitrāli novērotāji, kas pastarpināti ir informēti par koalīcijas sarunu aizkulisēm, Pietiek izteikušies, ka Dombrovskim visticamāk nav ilūziju par to, ka viņa partija JL stāv aiz muguras kā mūris. Un premjeram par to varētu būt sakrājies rūgtums.
Arī pirmdien, kad Vienotības valde pusotru stundu centās noformulēt oficiālu pozīciju par lēmumu, kas šaurā lokā jau faktiski bija pieņemts iepriekšējā vakarā, Dombrovskis bija palicis viens, līdz pēdējam cenšoties turēties pie savas izvēles veidot trīs partiju valdību kopā ar VL.
Asākās diskusijas esot izvērtušās starp Pilsoniskās savienības (PS) līderi Ģirtu Valdi Kristovski un Štokenbergu, kamēr JL spice klusējusi. Dombrovskis vienubrīd noslēdzies sevī un mobilajā tālrunī lasījis īsziņas.
„Valdis ir šajā valdībā tas, aiz kura ir vērts nostāties, nevis aiz vienas vai otras intrigas,” Pietiek pirmdien teica kāds PS politiķis. Ir pazīmes, ka PS tiešām varētu nostāties aiz Dombrovska, kura attiecības ar paša JL pašlaik nepiedzīvo veiksmīgākās dienas, un tā, iespējams, mainīt varas centru līdzsvaru Vienotības iekšienē.
Ņemot vērā, ka tikai 55 balsu lielajai Vienotības un ZZS koalīcijai netiek prognozēta stabilitāte un ilgs mūžs, jau dzirdētas spekulācijas, ka nākamās valdības krišanas gadījumā jaunas valdības sastādīšana varētu tikt uzticēta kādam ZZS pārstāvim, bet ne Lembergam, vai jau trešo reizi pēc kārtas – tam pašam Dombrovskim, jo Vienotībai varētu būt problēmas vienoties par citu kandidātu. SC, VL vai Par labu Latviju iespējas pretendēt uz valdības sastādīšanu 10. Saeimas laikā netiek vērtētas kā reālas.