Nākas mainīt fiktīvās „Čaka ielas velojoslu stratēģijas” cenu aptaujas nosacījumus
PIETIEK01.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc plašās rezonanses, ko radīja Pietiek publikācija par jaunās Rīgas domes paspārnē izsludinātu steidzīgu un acīmredzami fiktīvu cenu aptauju par krīzes komunikāciju un „stratēģijas izstrādi un īstenošanu Čaka ielas pagaidu velo joslu eksperimenta komunikācijai”, domes Satiksmes departaments ir bijis spiests „ieslēgt atpakaļgaitu” un mainīt aptaujas nosacījumus.
Uzsverot, ka ievēro „labas pārvaldības un sabiedrības informēšanas principus” un rīkojas „efektīvai Rīgas pašvaldības piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanai”, Rīgas domes Satiksmes departaments informāciju par cenu aptauju bija izsūtījis piektdien, 27. novembrī, īsi pirms darba dienas beigām.
Cenu aptaujas piedāvājumi bija jāiesniedz nākamajā darbadienā – 30. novembrī, savukārt „stratēģijas izstrādi un īstenošanu Čaka ielas pagaidu velo joslu eksperimenta komunikācijai” bija paredzēts sākt jau nākamajā dienā – 1. decembrī un turpināt divas nedēļas, līdz 15. decembrim.
„Ņemot vērā, ka jau šobrīd ir novērojama izteikta viedokļu dažādība Rīgas iedzīvotāju vidū, ir nepieciešama pārdomāta komunikācijas stratēģija, orientējoties uz informatīva un izglītojoša satura izveidi un publicitātes veidošanu par pagaidu velojoslām A. Čaka ielā, kā arī krīzes komunikācijas atbalstu un pastāvīgu sociālo mediju monitoringu,” savas vajadzības skaidroja Satiksmes departaments.
Taču milzīgā steiga, kādā cenu aptauja izsludināta, un noliktie termiņi skaidri apliecināja, ka labākajās Saskaņas un Vienotības tradīcijās vēlamais stratēģijas izstrādātājs un īstenotājs bija zināms jau iepriekš.
Pirmdien domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti izrādīja dzīvu interesi par iecerēto naudas tērēšanu un uzstājīgi aicināja Satiksmes departamentu pagarināt cenu aptauju.
Bēdīgi slavenais Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs gan taisnojās, ka iepirkumā visi normatīvi esot ievēroti un ka naudu šim pasākumam, kura izmaksas nedrīkstētu pārsniegt 9999 eiro, plānots iegūt no finansējuma, kas paredzēts sabiedrisko attiecību vajadzībām vai finansējuma veloprogrammas popularizēšanai. „Viss ir relatīvi,” viņš pavēstīja domes deputātiem.
Tomēr, kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija, Satiksmes departamentam tomēr ir nācies „ieslēgt atpakaļgaitu”, - fiktīvā cenu aptauja gan nav atcelta, taču tagad tajā uzaicināts piedalīties jau aptuveni pusotrs desmits kompāniju, savukārt pieteikšanās termiņš pagarināts līdz 3. decembra darbadienas beigām.
Tiesa, interesanti, ka visu kampaņu (ieskaitot stratēģijas izstrādāšanu un tās īstenošanu) joprojām paredzēts veikt rekordīsā laikā, pat vēl īsākā, nekā bija iecerēts iepriekš, - joprojām kā tās beigu termiņš ir minēts 15. decembris. Pat, ja kampaņu sāktu tikt īstenot jau nākamajā dienā pēc aptaujas beigām, tās ilgums būtu... 12 dienas.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
