papildināts - Jūrmalas tiesas rīcība apliecina ziņas par „pareizo” lietu nodošanu „pareizajiem” tiesnešiem
PIETIEK01.11.2012.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Kārtējo apstiprinājumu guvušas pēdējā laikā publiskotās ziņas par „maksātnespējas kooperatīviem” un tiesnešiem, kuri tiek izmantoti konkrētu uzņēmumu maksātnespējas procesu virzīšanā „pareizajā” virzienā, - par to liek domāt Pietiek rīcībā nonākusī informācija par Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Svetlanas Beļajevas rīcību saistībā ar AS Rīgas Kinostudija tiesiskās aizsardzības procesa lietu.
Šā gada jūlijā Jelgavas tiesa ierosināja jau ilgstoši finansiālās grūtībās nonākušās un bijušo akcionāru konflikta plosītās Rīgas Kinostudijas tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču ar šīs tiesas lēmumu izskatīšanai lieta pēc AS Rīgas Kinostudija juridiskās adreses tika pārsūtīta Jūrmalas pilsētas tiesai.
Saskaņā ar Latvijas tiesu portālā pieejamo informāciju par Jūrmalas pilsētas tiesas lietu sadales plānu tā 1.1.punktā noradīts, ka Jūrmalas tiesā ienākošās krimināllietas, civillietas un administratīvo pārkāpumu materiāli tiek sadalīti elektroniski.
Plāna 1.4.punktā noteikts, ka Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnešu specializācijas noteiktas, pamatojoties uz Tiesu administrācijas izstrādāto klasifikatoru un tiesnešu profesionālajām zināšanām.
Savukārt plāna 2.punktā norādīta Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnešu specializācija, saskaņā ar kuru maksātnespējas procesa lietas Jūrmalas pilsētas tiesā skata divi tiesneši – Ilze Freimane un Dzintra Danberga.
Savukārt Beļajeva pie maksātnespējas izskatītājiem nav pieminēta. Turklāt tiesu arhīvi nerāda kaut vienu maksātnespējas lietu, kuru pēdējos gados būtu izskatījusi tiesnese Beļajeva.
Taču, kā konstatējuši Rīgas Kinostudijas akcionāri, izrādās, ka šo konkrēto lietu tiesas priekšsēdētāja – tiesnese Beļajeva izskatīšanai tomēr iedalījusi tieši sev, neraugoties uz to, ka viņai nemaz nav noteikta specializācija maksātnespējas lietās.
Tas nozīmē, ka šajā gadījumā, saņemot lietu no Jelgavas tiesas, Jūrmalas tiesā nav tikusi ievērota elektroniskā lietu sadales kārtība, kuru saskaņā ar tā paša plāna 1.3.punktu būtu bijis jāveic pašai Beļajevai.
Iedalījusi sev šo lietu, Beļajeva šā gada 25. septembrī ar nepārsūdzamu spriedumu noraidījusi Rīgas Kinostudijas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, par kuru bija izlēmuši uzņēmuma akcionāri, tostarp arī Kultūras ministrija.
Kā zināms Pietiek, Rīgas Kinostudija ar sūdzību par šo tiesneses rīcību un detalizētiem faktiem jau vērsusies pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna, aicinot izvērtēt Beļajevas darbības un ierosināt pret viņu disciplinārlietu.
Pietiek ceturtdien neizdevās saņemt nekādus komentārus no Jūrmalas pilsētas tiesas.
Foto - Tiesu administrācija
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
