Iesaki rakstu: 
Kāds ārzemēs pieredzes apmaiņa bijis ekonomists tviterī piktojās – “cik ilgi valsts pārvalde kā argumentu izmantos nevakcinētos seniorus”, tādēļ nemīkstinot epidemioloģiskos ierobežojumus. Kārklu kundziņš turpat no saviem augstumiem iedomājās, ka vecie ļaudis ir varnešu mājlopi, kas nez kāpēc vēl nav nepotēti kā truši: “Un kad nevakcinētie seniori tiks savakcinēti?” Daži Latgales ārēs pat neesot atrodami.
Šo vaimanu par komforta trūkumu diez vai kāds būtu pamanījis. Taču savas 5 kapeikas iesprauda cilvēces atiestatītāju dienderis Normunds Bergs, iesakot nepotētajiem nolaupīt darba mūžā nopelnītās pensijas, bet pastniekus mobilizēt par neinjicēto pensionāru istrebiķeļiem jeb “strebukiem”. Turklāt te jāsaprot, ka pietiek kaut vienā jautājumā ieviest pensiju atņemšanas praksi, lai turpmāk iemeslu būtu desmiti.
Likme uz vardarbību atnesa miljonāram prāvu džekpotu – nedalītu sirmgalvju naidu, kā arī visu sirdsapziņu saglabājušo viedokļu līderu kritiku. Pieradis bradāt pa līdzcilvēku galvām, “naudas maiss” pat nedomā atvainoties, nodēvējot savu cilvēknīstošo tvītu par nelielu provokāciju, un piedraudot visus, kam pārāk asa mēle, nobloķēt.
Vienlaikus lokālā “pasaules naba” demonstratīvi klājas globālo kungu priekšā, bīdot tautas nopotēšanu pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanu), un tādējādi tēmē uz kaktiņu “zelta miljardā”. Medijos naudēlis atzīst, ka jau jūtas “laimīgajā miljardā”, tiesa, piepinot klāt visu tautu, kuras ciešanas esot “neproblēmas”. Kāpēc gan netīksmināties, ja pandēmijas afēra Berga IT rūpalām nes labumu.
Nezinu, vai pats situētais jaunā normāluma adepts ir saņēmis placebo vai savā ticībā piesmietajai zinātnei izvēlējies “glābējpotes”. Taču man ir jautājums moralizētajiem, kas rauc degunus, ja represētie neizjūt un netēlo skumjas, kad aizsaulē aiziet kāds no diskriminācijas atbalstītājiem un manā uztverē maskētā genocīda līdzdalībniekiem. Ja šis bagātnieciņš atstieps kājas, vai nešpricētajiem, kā arī spaidu vai maldināšanas ceļā nopotētajiem pensionāriem būs jālej sēru asaras?
Es labprāt uzzīmētu uz šī varmākas mērķi. Ne tālab, lai kāds uz viņu šautu vai mestu ar vecu olu. Pietiktu ik reizi, redzot šo “cienījamo cilvēku”, publiski raidīt viņam vārda šautru: “Neģēlis!” Nepasniegt roku un riebumā novērsties, neskatoties uz statusu un čunguru bankā. Nekādas empātijas pret cilvēces izdeldētājiem un viņu līdzskrējējiem!
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
