Pavļut, vai ceri, ka līdz vēlēšanām aizmirsīsim tavas siltās jūtas pret okupācijas pieminekli?
Pietiek lasītājs25.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts jau atkal kandidē Saeimas vēlēšanās no „Attīstībai/Par” saraksta. Okupācijas piemineklis tiek nogāzts, bet Daniels Pavļuts, kā izskatās, pat netaisās atvainoties Latvijas tautai un saviem vēlētājiem savulaik paustajām siltajām jūtām pret okupāciju slavinošo monumentu.
“Runa nav vienkārši par kādu ideju, kas ir populāra lielā daļā sabiedrības – tāda var arī nekad nekļūt par “pamatstraumi”, ja nesaņem atbalstu no viedokļu līderiem un politiskās elites. Savukārt elite dažādu iemeslu dēļ var izturēties noraidoši, bet var arī vienkārši izvairīties no šīs tēmas – ignorēt, neļaujot tai kļūt par daļu no politiskās darbakārtības.
Okupācijas pieminekļa novākšana ir tieši šāds jautājums, kurā valdošo aprindu nostāju savulaik neviļus atklāja viens no apvienības “Attīstībai/Par” līderiem, pašreizējais veselības ministrs Daniels Pavļuts,” – tā šā gada maijā rakstīja žurnālists Māris Antonevičs.
Kādā no savas partijas organizētajiem piketiem Pavļuts domubiedriem sāka žēloties, ka Saeima nevēlas nodot izskatīšanai komisijā viņa atbalstīto t. s. dzīvesbiedru likumu, lai gan citreiz tur tiekot skatītas “pat absurdas iniciatīvas, tādas kā, piemēram, ierosinājums nojaukt pieminekli Rīgas atbrīvotājiem”.
Protams, lietojot vārdu “atbrīvotāji”, Pavļuts būtiski pāršāva pār strīpu – tāds drīzāk piestāvētu kādam Kremļa “kuratoram” vai Ždanokas partijas aktīvistam. Tomēr citādi liberālo ideju paudējs vienkārši atklāti demonstrēja elites tā brīža nostāju – piemineklis Pārdaugavā stāvēs mūžīgi, un visas runas par tā nojaukšanu vai pārveidošanu ir absurdas.”
Šis nav nekāds izdomājums. „Labrīt! Mandātu un ētikas komisija tad, kad ienāk iedzīvotāju iniciatīvas, kuras ir parakstījuši vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju, parasti nodod Saeimai izskatīšanai. Nodod komisijām, nu, lai tur tiek galā. Gandrīz visos gadījumos. Pat absurdos gadījumos, piemēram, ka to, ka ir jānojauc piemineklis Rīgas atbrīvotājiem,” – šis ir precīzais Daniela Pavļuta izteikums 2020. gada oktobrī, kas noskatāms, piemēram, šeit: https://twitter.com/BlackHalt/status/1314258929833185287
Tagad noskaņas mainījušās, bet interesanti – Daniels Pavļuts pat netaisās ne atvainoties vēlētājiem par savām simpātijām pret okupācijas pieminekli, ne pat kaut ko mainīt savā publiskajā nostājā. Būtu muļķīgi to neatcerēties vēlēšanu dienā, - jo tieši tā uzvedas tanku bučotāji!
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
