Vadības maiņa lidostā Rīga, kas sekoja satiksmes jomas pāriešanai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiskajā pārraudzībā, nav atstājusi bez darba kādreizējo premjera Aigara Kalvīša padomnieku iekšlietu jautājumos Raimondu Lazdiņu, kurš plašāk zināms kā bēdīgi slaveno drošības likumu grozījumu „tēvs”. Viņš nule no jauna apstiprināts lidostas Drošības departamenta direktora amatā. Nozīmīgs amata saglabāšanā esot bijis Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika atzinums, kas ir saistošs šīs amatpersonas apstiprināšanai.
Dzirdētas versijas, ka Lazdiņam šis amats ļauj saglabāt ietekmīga aizkulišu darboņa statusu, jo viņš lidostas Rīga drošības dienesta resursus varētu izmantot informācijas vākšanai. Ar Lazdiņu pagātnē saistītas amatpersonas Pietiek savulaik neoficiāli stāstījušas, ka viņš mēdz vākt informācijas arī par saviem tābrīža darbadevējiem.
Līdz nesenam laikam lidostā bijusi dalītā drošības sistēma – viena struktūrvienība atbildējusi par aviopasažieru drošību, otra - par apsardzi, lidostas perimetra drošību un līdzīgām lietām, bet vēl Krišāņa Petera laikā lidostas drošības dienests ticis reformēts, abas funkcijas apvienojot vienās rokās. Otrs par drošību lidostā līdz šim atbildīgais – Saulvedis Šalājevs bijis vienīgais Lazdiņa konkurents uz amatu.
Lēmumu par Lidostas drošības departamenta direktora apstiprināšanu amatā bez lidostas valdes priekšsēdētāja Arņa Luhses (ZZS) bijis jāparaksta arī Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam un Civilās aviācijas aģentūras direktoram Mārim Gorodcovam. No Luhses teiktā izriet, ka viņš respektējis abu kompetento amatpersonu atzinumu par Lazdiņa piemērotību.
No sarunas ar Luhsi noprotams, ka par Lazdiņa reputāciju viņš bijis informēts, bet neesot bijis citas alternatīvas. Lazdiņa amatalga tāpat kā citu lidostas departamentu direktoriem esot 1700 latu pirms nodokļu nomaksas.
Lazdiņš amatā atstāts, jo ieguvis starptautisku sertifikātu, kas nepieciešams šī darba veikšanai.
Šāds sertifikāts esot arī Šalājevam. „Dilemma bija starp Lazdiņu un Šalājevu, Lazdiņš bija labāks,” Pietiek saka Luhse. Šalājevs, kurš vienlaikus ir Jelgavas domes deputāts no LPP/LC, pašlaik slimojot un, iespējams, darbu lidostā neturpināšot.
Lidostā Rīga Lazdiņš nokļuva 2008. gada pavasarī, kad Kalvīša valdība jau bija demisionējusi. Lazdiņš sākotnēji bija lidostas valdes padomnieks drošības jautājumos. Tobrīd uz īsu laiku viņš darbu lidostā apvienoja ar tālaika iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP) padomnieka amatu.
Neoficiāli Lazdiņa darbība, pirms viņš parādījās premjera Kalvīša tuvumā, tikusi saistīta arī ar kādu ietekmīgu advokātu biroju, kur viņa uzdevums esot bijis informācijas vākšana un „lietu sarunāšana”. No juristu aprindām zināms, ka Lazdiņa iesauka šajā darbības posmā bijusi „putekļusūcējs”, proti, viņš bijis tas, kurš vācis visu iespējamo informāciju, bet ar tās šķirošanu jau nodarbojušies citi.