Rīgas neizmantotais potenciāls – infrastruktūra pie ūdens
Ingus Grīnfogels*28.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīga ir slavena ar savu vēsturisko un kultūras mantojumu, tomēr infrastruktūra pie ūdens ir viena no mūsu galvaspilsētas vājākajām pusēm. Ir vairāki iemesli, kāpēc Rīgā ir tik slikti attīstīta infrastruktūra pie ūdens, un tie ietver gan vēsturiskus faktorus, gan nepietiekamu investīciju un plānošanas politiku.
Vēsturiskie faktori: Rīga ir sena pilsēta un tās attīstība daudzos gadījumos ir notikusi bez racionālas plānošanas. Pie ūdens esošās infrastruktūras daļas var būt radušās organiski, bez saskaņotas plānošanas vai ilgtermiņa redzējuma. Tas ir rezultējies šaurās ieliņās, mūsdienās pārslogotos tiltos un ielās, kas nevar nodrošināt efektīvu satiksmes plūsmu.
Nepietiekamas investīcijas: ir acīmredzams, ka infrastruktūras attīstībai pie ūdens nepieciešamas ievērojamas investīcijas. Tomēr šķiet, ka Rīgas pilsētas domei trūkst vai nu izpratnes, vai vēlmes novirzīt finanšu resursus, lai modernizētu un uzlabotu infrastruktūru pie ūdens. Rīga ir augoša un dinamiska pilsēta, kuras iedzīvotāju ērtību un labklājības veicināšanai nepieciešamo prioritāšu saraksts bez šaubām ir bezgala garš, taču, apzinoties plānveidīgi un praktiski organizētas infrastruktūras pie ūdens ilgtermiņa nozīmi un pievienoto vērtību, retorisks ir jautājums par to, vai šī joma maz ir iekļauta Rīgas pilsētas prioritāšu sarakstā un, ja ir, tad cik plānveidīgi un praktiski tas tiek darīts?
Plānošanas politika: nepietiekama ilgtermiņa plānošana un koordinācija starp dažādiem infrastruktūras attīstības projektiem ir galvenais iemesls sliktai infrastruktūrai pie ūdens. Ir gadījumi, kur acīmredzami projektu plānošana ir notikusi bez pilnīgas izpratnes par vajadzībām, atdevi un ilgtermiņa mērķiem. Spilgts piemērs, kas raksturo šo neizpratni, ir kāds viena hektāra liels īpašums Ķīpsalā, Daugavas krastā, blakus restorānam “Osta”, kur piespiedu kaimiņu būšana savulaik pat eskalējusies līdz vardarbīgiem strīdiem starp uzņēmumu SIA “Saimnieks – Serviss”, kas teritoriju likumīgi iznomājis no valsts, un šo zemes gabalu pēkšņi iekārojušu biedrību “Latvian Sailing Team” ar ambīcijām teritoriju pārņemt.
Ambiciozā it kā bezpeļņas biedrība ir ar iespaidīgu, tostarp atpazīstamu personu, ziedotāju loku, kuras galvenais darbības veids teritorijā ir ekskluzīvu, privātu buru jahtu tauvošana izbūvētajā pontonu piestātnē. Turklāt līdzekļus šo pontonu izbūvei ir piešķīrusi un turpina piešķirt Rīgas brīvostas pārvalde, tātad daļēji arī Rīgas iedzīvotāji draudzīgi visi maksā par jahtinieku buržuāziskajām ambīcijām, un Rīgas dome pret to neiebilst.
Šis gan ir piemērs ne tikai Rīgas domes neizpratnei, bet arī valsts pārvaldes institūcijas – “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) bezatbildībai, jo labos draugos ar biedrības “Latvian Sailing Team” vadītāju Andreju Buli ir arī VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. To dokumentālajā īsfilmā “Ķīpsalas kauja” Ansim Pūpolam intervijā atklājis pats Buls, stāstot, ka Griškevičs pat bijis aizbraucis, lai iepazītos ar situāciju klātienē, un aicinājis zvanīt, ja nepieciešama palīdzība. Diez vai tāda pretimnākšana tiek izrādīta ikvienam VNĪ klientam? Diez vai ikviena bezpeļņas biedrība bauda tik nedalītas Rīgas domes simpātijas kā “Latvian Sailing Team”. Kāpēc tāda labvēlība tieši šai it kā bezpeļņas organizācijai? Šie jautājumi paliek neatbildēti.
Skaidrs ir viens, lai uzlabotu Rīgas infrastruktūru pie ūdens, ir nepieciešama integrēta ilgtermiņa plānošana, kas ņem vērā gan vēsturiskos, gan nākotnes faktorus. Ir svarīgi nodrošināt pietiekamas finanšu investīcijas, kas atbilst infrastruktūras attīstības vajadzībām, un nozīmīga ir ne tikai vēlme, bet arī prasme netērēt galvaspilsētas budžeta līdzekļus tur, kur tas acīmredzami nav nepieciešams.
Vienlīdz svarīgi būtu nodrošināt arī pilsonisko iesaistīšanos un dialogu, lai Rīgas iedzīvotāji varētu izteikt savas vēlmes un bažas par infrastruktūras attīstību pie ūdens. Tikai ar visu iesaistīto pušu sadarbību mēs varam radīt augstvērtīgu un pieejamu infrastruktūru un pilsētvidi Rīgā.
* SIA “Saimnieks – Serviss” vadītājs
Seko mums 
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties? Kad darba kolektīvā pēkšņi ierunājas pieredzējis inženieris un apstrīd vadības vēstījumu, bet vairums kolēģu pieslejas viņam, vai viņš šo izrīkotiesspēju ieguva vardarbīgi? Kad cilvēks ir samelojies, un otrs liecinieku klātbūtnē to pierāda, liekot pirmajam no kauna zemē līst, vai kāds ir otrajam formāli piešķīris varu šādi nejauki izrīkoties ar pirmo? Vai viņš pats to ar spaidu palīdzību ir izcīnījis?
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
