Iesaki rakstu: 
Kādreizējais politiķis Andris Šķēle beidzis spēlēt gadiem ilgušās paslēpes saistībā ar viņa ģimenes oficiāli it kā tikai nomāto Lilastes nekustamo īpašumu Mākoņi, kura vērtība tiek lēsta vairākos miljonos latu, - nu par tā oficiālo īpašnieci kļuvusi Šķēles otrā sieva, kādreizējā politiķe Kristiāna Lībane-Šķēle.
Jau vairākus gadus nevienam neradīja ne mazākās šaubas, ka Mākoņu īpašnieks ir neviens cits kā Šķēle ar ģimeni, - šāda versija parādījās jau mājas būvniecības laikā pirms desmit gadiem.
Taču kādreiz ietekmīgais politiķis stūrgalvīgi palika pie sava – astoņus hektārus plašais īpašums ar iespaidīgajām būvēm tiekot tikai nomāts. Pie šīs pašas versijas turējās arī Lībane-Šķēle, - šis esot nevis viņu pašu, bet tikai nomāts īpašums.
Gan Šķēli, gan Lībani-Šķēli nemulsināja šo oficiālo apgalvojumu pretruna ar viņu pašu citos medijos stāstīto par savām personiskajām rūpēm Mākoņu iekārtošanā un izbūvēšanā.
Šķēle savam paša žurnālam Dārzs un Drava klāstīja, kā pats Mākoņu teritorijā stādījis pundurpriedītes, kādam bērzam izārstējis trupi un pārstādījis četrdesmitgadīgu paegli, kas audzis tieši piebraucamā ceļa vidū.
Savukārt Lībane-Šķēle žurnālam Una stāstīja par to, ko darījuši šajā „svešajā īpašumā”: „Esam abi uz ceļiem līduši un nosalušām rokām lasījuši strādnieku atstātos cigarešu galus, kurus nevar citādāk savākt kā tikai ar rokām.”
Taču nu paslēpes ir galā: kā rāda Lursoft datu bāze, par jauno SIA Jūras priedes – uzņēmuma, kam pieder Mākoņi - vienīgo īpašnieci jau pirms vairāk nekā pusgada paklusām ir kļuvusi Kristiāna Lībane-Šķēle.
Pirms viņas šī SIA, no kuras īpašumu „nomāja” Šķēļu ģimene, oficiāli piederēja Šķēles iemīļotajā ārzonā – Džērsijas salā reģistrētajai Park Ville Holdings Limited, bet vēlāk – burtiski tikai dažas dienas – Igaunijā reģistrētajai OU Mythika Invest.
Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, SIA Jūras priedes piederošie Mākoņi ir 7,87 hektārus liels zemes gabals Saulkrastu pagastā ar četrām ēkām, - Jūras priedes to iegādājušās 2001. gada jūnijā par 550 tūkstošiem latu.
Jūras priežu pagājušā gada darbības pārskatā „paslēpes” gan vēl ir turpinājušās, - tajā cita starpā teikts: „Pārskata periodā Sabiedrība ir turpinājusi labiekārtot sev piederošos nekustamos īpašumus un guvusi ienākumus no īpašumu iznomāšanas un apsaimniekošanas. (..) Neskatoties uz nekustamo īpašuma tirgus dīkstāvi un grūti prognozējamo nākotnes attīstību, Sabiedrības vadība cer, ka turpinās sekmīgi attīstīties un uzsāks jaunus nekustamo īpašumu projektus.”
Šādas pašas „paslēpes” Šķēle turpina spēlēt arī ar lielu daļu no ģimenes uzņēmumiem: ja ticēt oficiāli deklarētajam, īstās uzņēmējas ir abas viņa meitas, kā arī Kristiāna Lībane-Šķēle, kam kopā Šķēļu biznesa „jumta” uzņēmumā Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem saskaņā ar Lursoft datiem pieder 80% kapitāldaļu.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
