Strīķe ar Kalnmeieru pārsprieduši iespēju veikt kratīšanas PIETIEK autoru dzīvesvietās
PIETIEK05.04.2012.
Komentāri (52)
Nespējot operatīvi noskaidrot, kādā veidā Pietiek rīcībā nonākuši Latvenergo lietā aizdomās turēto personu telefonsarunu ieraksti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pārrunājuši iespēju veikt kratīšanas Pietiek autoru dzīvesvietās. Paši sarunas dalībnieki ceturtdien šo faktu ne noliedza, ne apstiprināja, savukārt no avotiem Ģenerālprokuratūrā Pietiek zināms, ka kā pamats iespējamām kratīšanām izskatīta iespējamība saistībā ar ierakstu noplūšanu sākt kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 144. panta.
Šis pants attiecināms uz „personas korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīšu pārkāpšanu”, kā arī uz „tādas informācijas un programmu noslēpuma tīšu pārkāpšanu, kas paredzētas lietošanai sakarā ar datu elektronisko apstrādi”.
Kā apliecina avoti prokuratūrā, Strīķe, kurai kārtējā informācijas noplūde birojā ir ārkārtīgi nepatīkama, ierosinājusi nekavējoties īstenot tieši šādu variantu – vismaz sākotnēji kriminālprocesu varot ierosināt pēc šī panta un pēc tam mēģināt pārkvalificēt, kā KNAB to bieži dara.
Taču šādu variantu beigu beigās noraidījis Kalnmeiers, kurš aizrādījis Strīķei uz acīmredzamo – ka sarunas neapšaubāmi ierakstījušas valsts iestādes, nevis Pietiek pārstāvji, līdz ar ko tiem pārmest nelikumīgu sarunu ierakstīšanu būtu pagrūti.
Tomēr, kā apliecina avoti prokuratūrā, Kalnmeiers devis vispārēju akceptu kratīšanu veikšanai, taču uzdevis tai noformēt pienācīgu pamatu, kas būtu pietiekams, lai par šādu darbību nepieciešamību pārliecinātu tiesu.
Tāpat zināms, ka sarunas dalībnieki faktiski bijuši vienisprātis par savām kopējām interesēm – pierādīt, ka sarunas nav noplūdušas ne no KNAB, ne arī no Ģenerālprokuratūras kā uzraugošās iestādes.
Kā zināms no avotiem KNAB, šādas rūpes biroja vadību māc jau ilgāku laiku – šā gada pavasarī tā jau organizējusi biroja telpu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tajās nav izvietotas noklausīšanās iekārtas, ko varētu būt izvietojusi Drošības policija vai Satversmes aizsardzības birojs.
Šādā situācijā, kā liecina Pietiek avotu atstāstītais, panākta neformāla vienošanās, ka gan no administratīvās izdzīvošanas, gan arī no politiskā fona viedokļa visizdevīgākais būtu variants, ja ēna par informācijas noplūdi kristu uz Drošības policiju, kuras priekšnieka Jāņa Reinika iespējamu nomaiņu jau ilgāku laiku min ar Vienotības kodolu un jaunās Einara Repšes biedrību saistīti cilvēki. Līdz ar to būtu nepieciešams arī Pietiek kratīšanās atrast kādus faktus, kas uz to norādītu.
Ne Kalnmeiers, ne Strīķe, ne prokuratūras un KNAB preses dienesti ceturtdien ne apstiprināja, ne noliedza šādas sarunas notikšanas faktu. Neviens no viņiem neatbildēja uz precizējošu jautājumu - kad tieši, kādā formā, pēc kura iniciatīvas šī saruna notikusi un cik ilgi tā ilgusi.
Ņemot vērā šo informāciju, jau ir izveidota Pietiek alternatīvā versija, kas atrodas kādā Eiropas valstī ārpus Eiropas Savienības robežām, - šādā veidā pat gadījumā, ja Ģenerālprokuratūrai un KNAB izdosies ar kopīgiem spēkiem „aizsniegties” līdz Pietiek serveru pašreizējai atrašanās vietai Islandē, portāls darbu turpinās.