Iesaki rakstu:

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.

Proti, lai gan ārstu valstī trūkst, kolēģiem nešķiet svarīgi izprast savu faktisko neaizvietojamību un profesionālo kompetenci, bet dominē vēlme "droši" saglabāt darbavietu (vienalga, kā katrs uztver procesu - kā sadarbību ar valsti par hobija, iztikas avota saglabāšanu vai vien papīru trulu aizpildīšanu).

Šķiet, kādi 99,9 procenti Latvijas ārstu, būdami "profesionāļi", nav patriotiski noskaņoti, jo acīmredzami neatbalsta Satversmē sludinātās vērtības. Viņiem tātad nebūtu svarīgi, kurš izsniedz darba atļauju - krievi, amerikāņi vai ķīnieši. Jo nav iebildumu, ka tiesiski arvien anahroniskākā procedūrā to jau ilgstoši veic pusizjukusī, lielā mērā degradējusies, bet Saeimas un valdības konsekventi atbalstītā Latvijas Ārstu biedrība (kas saskaņā ar saviem statūtiem nekādi nav atbildīga par Latvijas Republikas saistībām).

Domājams, absolūtajam vairumam kolēģu nebūtu intereses lekcijas vai citā formātā uzzināt, cik precīzi sertifikācija, resertifikācija un ar to saistītās tiesiskās attiecības tiek reglamentētas, piemēram, Veterinārmedicīnas likumā. Arī Psihologu likums vai Būvniecības likums un tam pakārtotie MK noteikumi varētu būt laba viela pārdomām, cik "vērtīgs" mūsu valstij šķiet praktizēttiesīga ārsta statuss. Proti, Ārstniecības likumā iekļautais reglamentējums ir nožēlojams, jo īpaši, kopš 3.janvārī spēkā stājās pēdējie likuma grozījumi ar to Pārejas noteikumiem.

Mēdz būt "maskēta depresija", specifiski psihiska rakstura traucējumi, ko nereti grūti atpazīt pat dažādu specialitāšu ārstiem. Tiesa gan, pēdējā laikā tos diagnosticēt kļuvis "moderni", un "diagnozi" uzstāda pat ar medicīnu nesaistīti "profesionāļi".

Varbūt pienācis laiks saprast, ka bezjēdzīgais, valsts par katru cenu atbalstītais ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas process, pār ko valsts neīsteno un nespēs nekad īstenot reālu padotību, nav sabiedrībai lietderīga procedūra, bet vien "maskēta totalitārisma" (drīzāk, "maskēta feodālisma") izpausme?

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google