Iesaki rakstu:

Valdība tiek šūpota – tas nu ir skaidrs! Es esmu redzējusi daudzus arodbiedrību mītiņus un sapulces. Šonedēļ tas bija vērienīgākais pasākums, kāds iepriekš tika redzēts. Nav šaubu, ka tam ir izmantoti pasākumu plānošanas aģentūras pakalpojumi. Aizgāju līdz Doma laukumam, lai sajustu gaisotni un noķertu emocijas.

Pasākums tiešām bija teicami noorganizēts: bildes no drona ar “zilo vestīšu” jūru, kas plūst gar Ministru kabinetu uz Vecrīgu, vērienīga skatuve ar ziepju burbuļu mašīnu un pasākuma “viesi” – Čakša ar dusmīgās mammas balsi, miegainais Ašeradens un apjukušais Kariņš. Tāda sajūta, ka šiem viesiem pasākuma organizētāji piemaksāja par dalību – tik perfekti viss izskatījās. Pasākumu izmantoja arī “par visu vienmēr norūpējušies” politiķi, kuri steidza iebāzt savas sejiņas “zilo vestīšu” biezoknī, sak’, es arī te biju, mani ļoti uztrauc skolotāju algas.

Skolotāju prasības esam atbalstījuši vienmēr, skolotāju problēmas zinām no galvas. Cienām skolotāju profesiju un ļoti labi apzināmies tās nozīmi cilvēka izaugsmē. Atbalstām skolotāju prasības. Atbalstījām tās arī tad, kad arodbiedrība pagājušā gada rudenī nolēma vairs necīnīties.

Arī manā ģimenē ir pedagogi, un es ļoti labi zinu, ko nozīmē veltīt visu savu dzīvi šim darbam – cilvēks burtiski sadeg darbā, nodeg kā sērkociņš. Skolotāji, un es saku „Skolotāji” ar lielo burtu (nevis tie, kas pārpratuma pēc pabeidza pedagogus un mokās skolā) – ir īpaši Cilvēki.

Kovida laikā mums zvanīja ļoti daudzi Skolotāji: cietuši no mobinga, cietuši no vakcīnām, atstādināti, atlaisti, izmesti no mīļā darba, nenovērtēti un pazemoti. Jā, diemžēl par viņiem neiestājās lielākās masas, viņi palika vieni. Bet izturēja. Daudzi atgriezās skolā, jo nevar dzīvot bez sava darba. Arī viņi vakardien bija mītiņā, bet bez lielas sajūsmas un entuziasma. Atalgojuma problēma un valdības ņirgāšanās skar visus.

Pasākumā pietrūka īstuma. Nebija tās stāvēšanas līdz galam, un tāpēc daudziem palika rūgta vilšanās sajūta un domas, ka viņi bija vajadzīgi tikai masu skatiem. Arī streika turpinājums ir tāds samudžināts: vienā skolā streikoja tikai vienu dienu, citā – streikos trīs, vēl kāda skola vispār nogulēja pieteikšanos streikam, un tās skolotāji nemaz nevar piedalīties.

Es līdz galam nesaprotu, kāpēc pasākumā bija jāpiedalās Čakšai un Kariņam, jo viņi teicami kalpoja par kontrastu Meņģelsonei, kura pasākuma beigās kāpa uz skatuves un visus apskāva ar savu mātišķo runu. Jūs arī pamanījāt, ka mediķu atalgojuma jautājums kaut kā  nomierinājās?

Vai skolotāji tika izmantoti, lai parādītu dūri tieši Vienotībai? Iespējams, man vienai tas izskatījās tā: jāsit pa Vienotību, jo nāk laukumā jaunie spēlētāji un drīz, nu jau pavisam drīz notiks varas  nomaiņa. Vai cilvēkiem no tā būs labāk? Diez vai. Būs tās pašas draņķības, tikai ar liekulību.

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google