Valdībai neesot plāna B, kur griezt vēl, ja aizdevēji nepiekrīt 122 miljoniem
PIETIEK08.11.2011.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Lai gan starptautisko aizdevēju nepiekāpīgā pozīcija pašlaik nedod pamatu optimismam, ka tie piekritīs Latvijas valdības piedāvātajam budžeta deficīta samazinājumam kopumā par 122 miljoniem latu, valdošajai koalīcijai izšķirošo sarunu priekšvakarā nav plāna B - ko darīt, ja aizdevēji uzstāj, ka samazinājumam jābūt 150 līdz 180 miljonus latu lielam. Tas nozīmē: ja trešdien vienošanās netiks panākta, kārtējo reizi var atkārtoties situācijā, kādā Valda Dombrovska valdības jau bijušas - pēdējā brīdī var nākties veikt sāpīgus samazinājumus jomās, kurās atrodami vislielākie finanšu līdzekļi, piemēram, jāķeras klāt pensiju piemaksām.
Vairāki Pietiek otrdien aptaujātie valdības ministri, liekot roku uz sirds, apgalvoja, ka vienīgais scenārijs, pie kura tie strādā saskaņā ar Finanšu ministrijas piedāvājumu, esot valsts izdevumu samazināšana 2012. gadā kopumā par aptuveni 110 miljoniem latu. Pāris stundas vēlāk premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks (abi Vienotība) paziņoja, ka samazinājuma apjoms, ko valdība piedāvās aizdevējiem, būs 122 miljonu latu apjomā.
Tomēr ar aizdevējiem nav saskaņoti visi taupības pasākumi, ar kuriem valdība cer iegūt šādu finanšu efektu, un abu pušu viedokļi par to, kuri no pasākumiem būs ar ilgtermiņa efektu, atšķiroties. Tāpat aizdevēji ir tradicionāli piesardzīgi valdības prognozēm par nodokļu ieņēmumiem un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu efektu. Izskan cerības, ka valdībai šoreiz izdosies salauzt aizdevēju pozīciju, ņemot vērā citus - par Latviju daudz nelabvēlīgākus - piemērus, kā Eiropas valstis, nonākušas finanšu krīzē, nelabprāt ķeras pie taupības pasākumiem.
Izšķirošās sarunas ar aizdevējiem gaidāmas trešdien, un, ja vienošanās par Latvijas valdības piedāvāto budžeta deficīta samazinājumu netiks pieņemta, var atkārtoties iepriekšējo gadu scenārijs, kad Dombrovska valdībai jāķeras pie sāpīgiem pēdējā brīža griezieniem. Pie tādiem tiek pieskaitīts pensiju piemaksu samazinājums vai pilnīga atteikšanās no tām, sākot no noteikta pensijas lieluma. Oficiālā līmenī tas, ka uz sarunu galda būtu pensiju piemaksas, netiek apstiprināts.
Valdība arī līdz šim ir izmantojusi taktiku to vai citu budžeta deficīta samazināšanas pasākumu dēvēt par starptautisko aizdevēju prasību. Tikmēr ar politiskajām partijām nesaistīti avoti, kas citos formātos piedalās sarunās ar aizdevējiem, Pietiek daudzkārt uzsvēruši, ka konkrētie pasākumi ir valdības izvēle.
Izskan, ka starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (EK) un Pasaules Bankas (PB) - pārstāvji ir informēti par Latvijas politiskajos kuluāros valdošo pārliecību: drīz pēc pēdējās aizdevēju misijas beigām, jau nākamā gada sākumā savilktās jostas tiks atlaistas, un valdība atvērs budžetu grozījumiem, palielinot budžeta deficītu.
Pēdējos mēnešos tikai kuluāros apspriestos plānus kā jau reālu iespēju pirms pāris nedēļām LTV raidījumam de facto oficiāli apstiprināja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība). Šie nepārdomātie izteicieni esot apgrūtinājuši vienošanās panākšanu ar aizdevējiem.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
