Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reformu partija (RP) un Vienotība tuvākajās dienās varētu paziņot par konsolidāciju, faktiski izveidojot bloku ar 34 deputātiem Saeimā, kas tām ļautu spēlēt noteicošo lomu nākamā premjera izraudzīšanā un jaunās valdības portfeļu sadalē. Saprašanās memorands, pie kura slepenībā strādā abu partiju spices, paredzot arī kopīgu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās un pēc būtības nozīmē RP ieplūšanu Vienotībā.

Vienotība un RP gatavojas paziņot par saplūšanu 
Reformu partija (RP) un Vienotība tuvākajās dienās varētu paziņot par konsolidāciju, faktiski izveidojot bloku ar 34 deputātiem Saeimā, kas tām ļautu spēlēt noteicošo lomu nākamā premjera izraudzīšanā un jaunās valdības portfeļu sadalē. Saprašanās memorands, pie kura slepenībā strādā abu partiju spices, arī paredzot kopīgu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās un pēc būtības nozīmē RP ieplūšanu Vienotībā. 
Abas partijas tuvākajās dienās grasās vienoties, ka līdz 2014. gada 18. janvārim kopīgi izstrādās un abu partiju statūtos noteiktā veidā apstiprinās izvērstu kopdarbības plānu un tā īstenošanas “ceļa karti”. Tomēr šis arī izskatās pēc Vienotības un RP kopīga taktiska soļa, lai diktētu noteikumus jaunās valdības izveidē un premjera izraudzīšanā, ņemot vērā, ka saplūšana, par ko neformālas sarunas bez rezultātiem notika ik pa laikam, tiek forsēta tieši šobrīd.
Apstākļos, kad bezpartejiskā, bet Vienotības virzītā zemkopības ministre Laimdota Straujuma kavējas piekrist aicinājumam uzņemties jaunās valdības sastādīšanu par otro reālāko kandidātu no partiju vidus tiek uzskatīts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) un politikas kuluāros izskan, ka šāda abu partiju saplūšana viņa izredzes vairo. Ja partijas tiešām spēs vienoties par nosacījumiem un pie Valsts prezidenta dosies ar kopīgu premjera kandidātu, tas arī mazina Andra Bērziņa iespējas nominēt savu kandidātu no malas, ja viņam klusībā būtu plāns nosaukt Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa vārdu. Vienotība, kurai ir 20 balsis Saeimā un RP, kurai pēc šķelšanās un citādi domājošu biedru izslēgšanas palikušas 14 balsis, konsolidējoties veido 34 deputātu bloku, bez kura atbalsta grūti iedomāties jaunas valdības apstiprināšanu.
Saprašanās memorands par labēji centrisko spēku konsolidāciju un sadarbību, pie kura slepenībā strādā Vienotības un RP spices, paredz, ka abas partijas izvirzīs kopīgu premjera kandidātu. Tāpat abas partijas kopīgi uzņemsies atbildību par premjera aicinātu un partiju deleģētu ministru darbu.  Vienotība un RP plāno vienoties, ka abas partijas deleģēs ministrus proporcionāli partiju Saeimas deputātu skaitam, kas nozīmē, ka šis bloks ar 34 deputātu vietām sev plāno nokost lielumu no varas pīrāga. Vienlaikus abu partiju plānotā vienošanās paredz, ka tās atbalsta iespējami plašākas labēji centriskas koalīcijas valdības izveidi un RP piekrīt jaunajā valdībā iekļaut ne tikai neatkarīgos deputātus, bet arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Dominējoša divu partiju bloka izveide varētu mazināt ZZS interesi dalībai valdībā, jo tā sevi tajā neredz bez vides aizsardzības un reģionālās attīštības ministra un zemkopības ministra portfeļa, kā arī grūtības varētu būt vienoties par satiksmes ministra portfeli. Savukārt Nacionālajai apvienībai (NA), kas jau ir pārstāvēta demisionējušajā valdībā, šāda Vienotības un RP vienošanās iedala mazākā brāļa lomu.
Sadarbības memorandā, kura teksts vēl tiek slīpēts, Vienotība un RP  vienojas 12. Saeimas vēlēšanās piedalīties ar  vienu vēlēšanu sarakstu. Šobrīd vēl ir diskusija, vai saraksts startēs zem Vienotības nosaukuma, kas nozīmētu par galīgu RP identitātes zudumu.
Abas partijas arī grasās vienoties jau tagad uzsākt ciešu sadarbību valdībā un Saeimā un, lai to panāktu turpmāk noturēt regulāras kopīgas tikšanās, kurās saskaņotu viedokļus par izskatāmajiem jautājumiem. Vienotība un RP plāno izveidot koordinācijas padomi piecu deputātu sastāvā, ievērojot proporcionālās pārstāvniecības principu, atbilstoši frakciju skaitliskajam lielumam, kas nozīmē, ka Vienotībai tajā būtu pārsvars. Šai koordinācijas padomei tiktu deleģētas pilnvaras lemt par abām frakcijām saistošiem lēmumiem jautājumos, kas skar valsts budžetu, valsts starptautiskās saistības un Eiropas Savienības politiku. 
 

Abas partijas tuvākajās dienās grasās vienoties, ka līdz 2014. gada 18. janvārim kopīgi izstrādās un abu partiju statūtos noteiktā veidā apstiprinās izvērstu kopdarbības plānu un tā īstenošanas “ceļa karti”. Tomēr šis arī izskatās pēc Vienotības un RP kopīga taktiska soļa, lai diktētu noteikumus jaunās valdības izveidē un premjera izraudzīšanā, ņemot vērā, ka saplūšana, par ko neformālas sarunas bez rezultātiem notika ik pa laikam, tiek forsēta tieši šobrīd.

 

Apstākļos, kad bezpartejiskā, bet Vienotības virzītā zemkopības ministre Laimdota Straujuma kavējas piekrist aicinājumam uzņemties jaunās valdības sastādīšanu, par otro reālāko kandidātu no partiju vidus tiek uzskatīts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), un politikas kuluāros izskan, ka šāda abu partiju saplūšana viņa izredzes vairo.

Ja partijas tiešām spēs vienoties par nosacījumiem un pie Valsts prezidenta dosies ar kopīgu premjera kandidātu, tas arī mazina Andra Bērziņa iespējas nominēt savu kandidātu no malas, ja viņam klusībā būtu plāns nosaukt Latvijas vēstnieka NATO Māra Riekstiņa vārdu. Vienotība, kurai ir 20 balsis Saeimā, un RP, kurai pēc šķelšanās un citādi domājošu biedru izslēgšanas palikušas 14 balsis, konsolidējoties veido 34 deputātu bloku, bez kura atbalsta grūti iedomāties jaunas valdības apstiprināšanu.

Saprašanās memorands par labēji centrisko spēku konsolidāciju un sadarbību, pie kura slepenībā strādā Vienotības un RP spices, paredz, ka abas partijas izvirzīs kopīgu premjera kandidātu. Tāpat abas partijas kopīgi uzņemsies atbildību par premjera aicinātu un partiju deleģētu ministru darbu.  Vienotība un RP plāno vienoties, ka abas partijas deleģēs ministrus proporcionāli partiju Saeimas deputātu skaitam, kas nozīmē, ka šis bloks ar 34 deputātu vietām sev plāno nokost lielumu no varas pīrāga. Vienlaikus abu partiju plānotā vienošanās paredz, ka tās atbalsta iespējami plašākas labēji centriskas koalīcijas valdības izveidi un RP piekrīt jaunajā valdībā iekļaut ne tikai neatkarīgos deputātus, bet arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Dominējoša divu partiju bloka izveide varētu mazināt ZZS interesi dalībai valdībā, jo tā sevi tajā neredz bez vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un zemkopības ministra portfeļa, kā arī grūtības varētu būt vienoties par satiksmes ministra portfeli. Savukārt Nacionālajai apvienībai (NA), kas jau ir pārstāvēta demisionējušajā valdībā, šāda Vienotības un RP vienošanās iedala mazākā brāļa lomu.

Sadarbības memorandā, kura teksts vēl tiek slīpēts, Vienotība un RP  vienojas 12. Saeimas vēlēšanās piedalīties ar  vienu vēlēšanu sarakstu. Šobrīd vēl ir diskusija, vai saraksts startēs zem Vienotības nosaukuma, kas nozīmētu par galīgu RP identitātes zudumu.

Abas partijas arī grasās vienoties jau tagad uzsākt ciešu sadarbību valdībā un Saeimā un, lai to panāktu turpmāk noturēt regulāras kopīgas tikšanās, kurās saskaņotu viedokļus par izskatāmajiem jautājumiem. Vienotība un RP plāno izveidot koordinācijas padomi piecu deputātu sastāvā, ievērojot proporcionālās pārstāvniecības principu, atbilstoši frakciju skaitliskajam lielumam, kas nozīmē, ka Vienotībai tajā būtu pārsvars. Šai koordinācijas padomei tiktu deleģētas pilnvaras lemt par abām frakcijām saistošiem lēmumiem jautājumos, kas skar valsts budžetu, valsts starptautiskās saistības un Eiropas Savienības politiku.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

FotoCik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Lasīt visu...

3

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

FotoPolitisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Lasīt visu...

21

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

FotoJampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Lasīt visu...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...