Iesaki rakstu: 
Zolitūdes traģēdijas aizsegā sākas mēģinājumi atbrīvoties no esošajai sistēmai nevēlamiem darbiniekiem atsevišķās iestādēs, - ir sākta dienesta pārbaude pret Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieku Mārtiņu Šicu, pateicoties kura apstiprinātajai informācijai, Latvijas iedzīvotāji un Latvijas pilsoņi ārvalstīs varēja operatīvi saņemt par saviem Zolitūdes traģēdijā bojāgājušajiem tuviniekiem un draugiem, kamēr Valsts policija šo informāciju slēpa.
Bijušā Veselības ministrijas valsts sekretāra Armanda Ploriņa vadītā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta oficiālā versija ir - dienesta izmeklēšana esot uzsākta par faktu, ka "piektdien, 22.novembrī, no dienesta darbinieka e-pasta, kurš nebija iesaistīts traģēdijas seku likvidēšanā un palīdzības koordinēšanā, ir nosūtīta informācija trešajām pusēm, kas saistās ar Zolitūdes traģēdiju un norādīja ziņas par it kā bojāgājušiem".
Savā paziņojumā dienests skaidro, kādu iemeslu dēļ tas nav uzskatījis par svarīgu iedzīvotājus iespējami ātri informēt par bojāgājušo personībām, - sākotnējais saraksts neesot bijis precīzs, un tas Ploriņa vadītā dienesta ieskatā esot bijis pietiekami, lai tuviniekus ilgstoši turētu neziņā par upuru vārdiem un uzvārdiem. Tāpēc "notikušais ir nepieļaujams pārkāpums", uzskata Ploriņš.
Dienesta paziņojumā ir noklusēts tas, ka izmeklēšana ir sākta pret vienu konkrētu personu - zināmāko šīs jomas profesionāli Latvijā, dienesta vadītāja vietnieku Mārtiņu Šicu, kuram jau ir oficiāli atņemti visi viņa izmantotie dienesta komunikācijas līdzekļi, tostarp mobilais telefons un dators.
Pietiek zināms, ka pret Šicu sāktās izmeklēšanas pamatā ir bojāgājušo saraksts, kas bija publicēts portālā nekropole.info un kas veselas divas dienas pēc katastrofas cilvēkiem bija vienīgais informācijas avots, kur varēja uzzināt aizvien papildinātās ziņas par bojāgājušajiem. Pēc Pietiek rīcībā esošās neoficiālās informācijas, tieši šis saraksts laikā, kad Valsts policija un Ploriņa vadītais dienests šādas ziņas uzskatīja par publiski neizpaužamām, ir palīdzējis vairākiem bojāgājušo tuviniekiem operatīvi doties pie dzīvokļos atstātiem bērniem un arī mājdzīvniekiem. Tāpat saraksts deva nepieciešamo informāciju ārpus Latvijas esošajiem valsts pilsoņiem.
Viens no portāla saimniekiem, jurists Aivars Borovkovs Pietiek pirmdien apliecināja, ka nekādus gatavus sarakstus vai cita veida datus portāls no Šica nav saņēmis, taču viņi vērsušies pie Šica ar portāla rīcībā esošiem datiem, lai iegūtu tiem apstiprinājumu vai noliegumu.
Borovkovs Pietiek norādīja, ka politiski iecelto ierēdņu mēģinājums tagad sākt kādu lietu par personas datu noplūdi esot absurds ne tikai pēc būtības, bet arī, to vērtējot Latvijas normatīvo aktu kontekstā, kuri skaidri norāda, ka dabas katastrofu un citu nelaimju gadījumā augstākās augstāk par dažādām instrukcijām stādāmas cilvēku intereses.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
