Latvijas valstij kopumā „airBaltic” nāksies ieguldīt vismaz miljardu eiro
Pietiek lasītājs06.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Interesanti, ar ko satiksmes ministrs Linkaits varētu pamatot savus nesenos izteikumus, ka viņš cer, ka AirBaltic vairs nevajadzēs ieguldīt. Manuprāt, AirBaltic nāksies ieguldīt vismaz miljardu eiro.
Šī gada 11.martā Linkaits nāca klajā ar paziņojumu, ka "Latvijas aviācijas nozare ir spēcīga un konkurētspējīga, līdz ar to arī AirBaltic pozīcija ir spēcīga un nekādi finansiāli stimuli šai jomā nav vajadzīgi”.
Te jāsaka skaidri un gaiši - Linkaits vai nu ir nekompetents vai melis, jo tikai divas nedēļas vēlāk, 30.martā valdība jau izskata un arī atbalsta 150 miljonu eiro ieguldīšanu AirBaltic pamatkapitālā.
8. aprīlī premjers Kariņš paziņo, ka valstij ir ļoti daudz naudas, līdz ar ko 30. aprīlī valdība lemj palielināt atbalstu, bet nu jau 250 miljonus eiro apmērā.
24. aprīlī AirBaltic nāk klajā ar uzlabotu biznesa plānu krīzes pārvarēšanai, kura ietvaros paredzēts pašlaik izmantot tikai 22 lidmašīnas, bet turpināt iepirkt 30 jaunas Francijā bāzētā ražotāja Airbus lidmašīnas līdz 2024. gada nogalei.
Lai arī šobrīd kritums pasažieru pārvadājumos ir lielāks par 60%, jaunais biznesa plāns paredz jau 2025. gadā dubultot 2019. gadā pārvadāto pasažieru skaitu. Šādas aplēses gan šķiet pilnībā atrautas no realitātes, un doma, ka šādam scenārijam tic Satiksmes un Finanšu ministrijā, liek aizdomāties.
Pēc IATA domām pārvadājamo pasažieru skaits varētu atgriezties 2019. gada līmenī ne ātrāk kā 2024. gadā. Andris Vilks paredz Latvijas ekonomikas atveseļošanas divu gadu laikā, un cerams, ka viņam taisnība. Var jau būt, ka Covid pazudīs un šī ir laba iespēja kļūt par Eiropas flagmani aviopārvadājumos, bet līdz tam vēl ir jāizdzīvo.
Un šeit vēl šāds publikācijas fragments: „„AirBaltic vēsturiski ir lidsabiedrība, kurai ir par maz pašu kapitāla. Mēs savu attīstību vienmēr finansējam no aizdevumiem. Ja skatāmies globāli, tad AirBaltic finanšu svira ir viena no augstākajām nozarē, kas nozīmē to, ka papildu spējas aizņemties ir būtiski samazinātas," sacīja Jakovļevs.
Arī 200 miljonu eiro iegūšana no obligācijām nāca ar nosacījumu, ka uzņēmums nedrīkst izdot nenodrošinātus aizdevumus. Pretējā gadījumā obligācijas var pieprasīt izpirkt pirms laika. "Tāpēc vienīgais risinājums krīzes laikā ir nevis aizdevums, bet ieguldījums pašu kapitālā," pamatoja uzņēmuma pārstāvis.”
Tātad faktiski šis ir stāsts nevis par to, vai airBaltic nesīs peļņu, bet gan, kā tas spēs izpildīt savas saistības krīzes apstākļos bez turpmāka valsts atbalsta. Tie ir 420 miljoni eiro nākamo piecu gadu laikā, bet kopumā vairāk nekā 800 miljoni eiro.
Red.piez. Vēl par šo pašu tēmu lasāms šeit.
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
