Latvijas valsts naudas miljonu labuma guvējs attaisno Krimas aneksiju, slavē Kremli: “Baltijas valstis ir tikai pogas pie Krievijas mundiera!”
N. Andersons14.09.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudz aprakstīto ceļu kaisāmās sāls iepirkuma shēmu patiesā labuma guvējs Petrs Kravčenko, reizē Lukašenko un Putinam pietuvināts politiķis, Maskavā publiski slavējis Krimas aneksiju un Krievijas rīcību, kā arī paudis nicinājumu Baltijas valstīm, no kuru valsts uzņēmumiem pats vienlaikus saņem miljonus.
Kāds maz zināms un līdz šim nepamanīts ieraksts no 2018. gada konferences jaunā gaismā parāda Petru Kravčenko, kurš kopā ar dēlu (arī Petru Kravčenku) jau vismaz sešus gadus veido ceļu kaisāmās sāls iepirkumu shēmas Latvijā, pārdodot Baltkrievijas sāli VAS “Latvijas Autoceļu Uzturētājs” (LAU) publiskajos iepirkumos — šī augsta ranga Baltkrievijas amatpersona patiesībā ir agresijas atbalstītāja un Baltijas valstu ienaidniece.
P. Kravčenko (attēlā — centrā) bijis Baltkrievijas pirmais ārlietu ministrs deviņdesmitajos gados, pēc tam bijis Baltkrievijas Republikas vēstnieks Japānā, bet tad norīkots par savas valsts pārstāvi Krievijas un Baltkrievijas organizācijā, kuras uzdevums bija veikt priekšdarbus t.s. “Savienotās valsts” (Союзноe государствo) izveidei. Šajā organizācijā P. Kravčenko, būdams vienlaikus pietuvināta persona kā Aleksandram Lukašenko, tā Vladimiram Putinam, ieņēma priekšsēdētāja vietnieka amatu.
Videoierakstā no 2018. gada februāra redzama P. Kravčenko uzstāšanās Maskavā, forumā ar nosaukumu “Savienotās valsts Sabiedriskās palātas noklausīšanās” par tēmu “Par kopīgo Savienotās valsts interešu aizsardzību starptautiskajā arēnā jaunu izaicinājumu un draudu apstākļos” (“Cлушания Общественной Палаты Союзного государства “О совместной защите интересов Союзного государства на международной арене в условиях новых вызовов и угроз”, 12 февраля 2018, Москва”).
Savu uzstāšanos P. Kravčenko izmanto, neilgi pēc tās sākuma attaisnojot Krimas aneksiju un nosodot Kosovas neatkarības iegūšanu no Krievijas sabiedrotās — Serbijas, tad izmanto iespēju atkal un atkal tiražēt dažādas muļķības par Rietumiem, vienlaikus slavējot Krieviju. Visbeidzot viņš citē kādu attiecīgajai auditorijai iepriekš acīmredzot zināmu izteicienu par to, ka t.s. “Pribaļķikas republikas” esot “tikai pogas pie Krievijas mundiera”.
Konkrētajam konferences videoierakstam līdz šim nav bijusi liela popularitāte — tam nākamo piecu gadu laikā sakrājušies tikai ap 200 skatījumiem, kas izskaidro faktu, ka šos P. Kravčenka izteikumus Latvijā nebija pamanījuši vēl tajā periodā, kamēr mediji daudzkārt ziņojuši par LAU sāls iepirkuma shēmām.
Jau rakstīts, ka Latvijā un Lietuvā darbojas divas firmas SIA “Lat Salt Trade” un “Lit Salt Trade” UAB, kuras ilgus gadus nodarbojās ar Baltkrievijā no akmenssāls (halīta) ražotās tehniskās sāls importu ceļu kaisīšanas vajadzībām. Lielākais noņēmējs bija valsts uzņēmums LAU, kurš savus iepirkumus izsludināja apbrīnojami kreatīvos veidos, lai par vienīgo (vai vismaz lielāko) piegādātāju izrādītos šīs firmas, kuru patiesā labuma guvējs ir P. Kravčenko, savukārt valdē — viņa dēls.
Pirmo reizi šīs firmas publiski izgaismojās 2020. gadā, kad tām piederoši sāls kalni stāvēja zem klajas debess Rīgas ostā, draudot pārsālīt Daugavas akvatoriju un izraisīt ekoloģisko katastrofu, ja uznāktu lietus un ieskalotu sāli upē. Drīz vien sērija ar iesniegumiem par abu minēto firmu darbību rādīja ainu, kas lika domāt par cenas uzskrūvēšanu un nodokļu mahinācijām — atvedot sāli no Soļigorskas līdz Gulbenei, tās cena pamanījās pieaugt no 6 eiro tonnā līdz 54 eiro, un vienalga netika nomaksāta ievedmuita.
Bet jau 2020. gada maijā, kad ziema un ceļu kaisīšanas sezona bija pilnībā cauri, tieši pirms svētku brīvdienām LAU pamanījās izsludināt konkursu sāls iepirkumam 23 tūkstošu tonnu apjomā — sagadīšanās pēc tieši tik, cik P. Kravčenko bija palikusi nepārdotā prece, ko nebija izdevies norealizēt īpaši siltās un maigās ziemas dēļ, kaut arī pašam LAU vēl noliktavās pa visu Latviju stāvēja neizlietoti 30 tūkstoši tonnu, ko nevajadzēja izkaisīt tieši tā paša iemesla dēļ: gadījās neparasti silta ziema.
Kad vēl atklājās, ka divas nedēļas iepriekš tas pats LAU iznomājis P. Kravčenka firmai tukšu noliktavu, kurā LAU vajadzīgā sāls tiks glabāta, jau rēķinoties ar 23 tūkstošu konkursa iznākumu, Saeimas pacietības mērs bija pilns — parlamentārieši pieprasīja paskaidrojumus no LAU, taču valsts uzņēmums savus paskaidrojumus valstij… noslepenoja.
Redzot notiekošo un negribot ar to samierināties, ceļu būvē strādājošie vienkāršie darbinieki sāka piesūtīt medijiem arvien jaunus un jaunus faktus, dokumentus par shēmām un fotogrāfijas par sankciju pārkāpšanu, kā rezultātā amatu zaudēja LAU padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Atkāpās arī LAU valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors. Taču shēmas turpinājās: pagājušogad iedzīvotāji nofotografēja, ka sankcijām pakļautā “Belaruskālija” vagoni bez problēmām turpina ripot uz vienu konkrētu noliktavu Gulbenē, kura izrādījās piederam tai pašai P. Kravčenko firmai.
Pilns P. Kravčenko politiskās uzstāšanās ieraksts:
https://www.youtube.com/watch?v=1vI2EsSTDy4
Aizdomas par miljonu shēmām ar Baltkrievijas tehniskās sāls piegādēm Baltijas valstīm
Divas stundas pirms svētku brīvdienu sākuma valsts uzņēmums izsludina iepirkumu... sālij, apjoms - 23 tūkstoši tonnu
Valsts uzņēmums: pēc pagājušās ziemas mums ir krājumā 30 tūkstoši tonnu sāls, bet mums vajag pirkt vēl un jau tagad
Mērkaķa ātrumā tiek virzīts apšaubāmais ceļu kaisāmās sāls iepirkums, kamēr Saeima nav paspējusi reaģēt
Jauni dokumenti liek secināt: pēkšņais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums par valsts naudu bijis iepriekš sarunāts līdz vissīkākajām detaļām
Kā Latvija apmaksā Lukašenko režīmu, sponsorējot brīvību un cilvēktiesības nīstošo režīmu ar tavu un manu nodokļu naudu
Pēc ceļu kaisāmās sāls shēmu īstenošanas klusi un nemanāmi atkāpies valsts uzņēmuma priekšsēdētājs
Pēc PIETIEK publikāciju sērijām par shēmām autoceļu uzturēšanā amatu varētu būt zaudējis Uldis Reimanis
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
